Kāzu torte nav tikai torte vien. Visu apbrīnots, šis smalkais konditorejas izstrādājums stāv goda vietā un gaida, kad pienāks lielais dalīšanas brīdis – kāzu mielasta kulminācija. Filmēti un fotografēti jaunlaulātie ņem rokā tortes nazi un ķeras pie lietas. 
Šodien viņi bieži dala torti rietumnieciskā manierē – abi kopā, salikuši roku uz rokas, izdara pirmo simbolisko griezienu, un tālāk griešanu un pasniegšanu savā ziņā ņem viesmīlis vai kāds viesis, kuram tas labi padodas. Vēl pirms gadiem trīsdesmit tortes dalīšana bija tieši jaunās sievas pirmais darbiņš, ko viņa arī veica, cenšoties nenotraipīt savu tērpu un nepieļaut, lai tortes gabals uz šķīvīša apgāžas. Ja tā tomēr notika, pārējie jokoja - tam, kurš šo gabaliņu ēdīs, lemts apprecēt dzērāju. 
Vēl senākos laikos, kad pasaulē valdīja patriarhālas tradīcijas, līgavas pienākums bija pasniegt šo cienastu tikai līgavainim un viņa radiniekiem, tā izrādot cieņu dzimtai, kurai viņa nu kļuvusi piederīga. Viduslaikos mazas, saldas kūciņas uz kāzām nesa viesi, bet jaunais pāris tās skūpstīja. Varbūt tieši tad kādam cepējam ienāca prātā, ka daudzu mazu kūciņu vietā var pagatavot lielu, iespaidīgu torti. Šodien reizēm vērojama arī tieši pretēja tendence – uz vairākstāvu tortes paliktņa tiek sakārtotas daudzas mazas kūciņas, lai būtu vieglāk dalīt. 
Un, atkāpjoties vēl tālākā pagātnē, nonākam Senās Romas laikos, kur bija tradīcija, vēlot labu sadzīvošanu un auglību, līgavai virs galvas pārlauzt plānu saldas maizes šķēli – tieši to uzskata par mūsdienu kāzu tortes priekšteci. Viesi esot centušies uzlasīt un apēst vissīkākās kripatiņas no šīs maizes, jo ticējuši, ka tās nes laimi. Par laimi domājam arī šodien, baudot kāzu torti uz jaunā pāra veselību.

Gan skaista, gan garšīga
Izskats un garša kāzu tortei ir vienlīdz svarīgi, tādēļ tās izvēle ir atbildīgs pasākums. Daži kāzu rīkotāji pat teic, ka torte jāizraugās gandrīz tikpat rūpīgi kā līgavas kleita, jo šī ir īpaša torte, ko ideālā gadījumā lemts baudīt tikai reizi mūžā. Tāpēc ir labi savas vēlmes izklāstīt nevis bezpersoniskam pasūtījumu pieņēmējam, kam rēķins vien prātā, bet zinošam un radošam konditoram, kurš var sniegt gan praktiskus padomus, gan idejas par tortes ārējo veidolu. Lai izlemtu, kāda torte jums labāk garšos, var iepriekš pasūtīt mazus gabaliņus – paraudziņus. Priekšstatu par to, kādas vispār mēdz būt kāzu tortes, sniedz daudzas interneta mājaslapas visā plašajā pasaulē vai konditoru fotoalbumi. Bet tortē noteikti jābūt kādam knifiņam, kādam personiskam akcentam, jo tā ir tieši jūsu kāzu torte, un jūs esat cilvēki ar savu gaumi, dzīves uzskatiem, nodarbošanos un hobiju, jūs nākat no savas zemes un tautas.

Dažādu tautu tradīcijas
Mūsdienu pasaulē tām ir tendence sajaukties, iepatikušās formas un izdarības tiek pārņemtas no citām tautām. Taču grezna, balta, gaisīgi viegla kāzu torte vairākos stāvos patīk gan Rietumu, gan Austrumu iedzīvotājiem. Garšas izjūta gan katram ir sava. Piemēram, japāņiem nepavisam negaršojot Rietumu stila kāzu tortes, tomēr izdarības ar tortes dalīšanu patīkot, tāpēc tur varot pasūtīt putuplasta tortes ar ļoti skaistiem vaska rotājumiem, tajās esot pat sprauga, kurā iedurt nazi. Kad tas paveikts, viesiem var pasniegt tradicionālos japāņu gardumus. 
Korejā kāzu kūku gatavo no maltiem tvaikotiem rīsiem ar sarkano pupiņu pulveri. Ķīnā kāzu viesi mielojas ar Surabajas kārtaino kūku. Kārtas simbolizē jaunā pāra panākumu kāpnes, kūku griež no apakšas un pirmos gabalus pasniedz vecākiem un vecvecākiem. Anglijā kāzu torti cep tā, lai augšējais slānis būtu ilgi glabājams – ideālā gadījumā tam vajadzētu nostāvēt līdz kāzu pirmajai gadadienai vai bērniņa piedzimšanas brīdim. 
Amerikas dienvidos mēdz gatavot pat divas kāzu tortes – līgavas un līgavaiņa torti. Līgavas torte tiek apēsta tūlīt, tā ir viegla un balta, savukārt līgavaiņa torte – ar žāvētiem augļiem, no tumšas ar alkoholu piesūcinātas mīklas, kaut kādā ziņā līdzīga Ziemassvētku kēksam. To var uzglabāt ļoti ilgi, un viesi paņem gabaliņus līdzi uz mājām atmiņai no kāzām, tos pat mēdz saiņot speciāli pasūtītās kārbiņās ar jaunā pāra vārdiem. 
Dažām tautām šķiet svarīgi, lai no kāzu tortes kaut kas paliktu par piemiņu. Tās var būt figūriņas, lentītes vai citi rotājumi. Citas, tai skaitā arī mūsējā, turas pie uzskata, ka torte tomēr domāta apēšanai. Vācijā pievērš uzmanību tam, lai kāzu torte būtu dabiskās, gaumīgās krāsās, cieņā ir biskvīta tortes ar riekstiem, marcipānu, sīrupu, liķieri, ievārījumu. Šī ievirze savā ziņā tuva arī mums. 
Savukārt kaimiņzemē Lietuvā tradicionāla kūka arī kāzās ir šakotis. Francijā kāzu viesi mielojas ar piramīdveida torti no kūciņām, kas pildītas ar krēmu un ko satur kopā karameļu masa. Skandināvijas valstīs populāras kūkas, kas sastāv no daudzām gredzenveida kārtām, kas saliktas cita virs citas.